Tekstā apspēlētās problēmas galvenokārt ir iekšējas – samierināšanās, nevēlēšanās uzdrīkstēties („Jorēna dienas” Jorēns nespēja dzīvot pašam, vēlme pēc priekšrakstiem, pēc uzdrīkstēšanās.) Tomēr tie nav varoņi, kuros jāmeklē lielākās problēmas, liela nozīmē ir pasaules, kurā varoņi dzīvo, problēmām. Lieliski tas lasāms stāstā „Svēto izpriecas”, kurā Terēzas sapnī tiek atspoguļotas sabiedrības uzliktie stereotipi un problēmas (Ubags, kas bija bezzobains vecis bez kājām, snaikstīja mēli kā viltīga čūska, raudāja ik pēc katrām desmit minūtēm.
Ministrs bija uzrāpies uz spīdīgas mašīnas jumta, viņam nekādi neizdevās nostāties, lai mierīgi un pārliecinoši pateiktu „man bija grūta bērnība”. )
Kā arī par lielāko problēmu tēlu dzīvēs var uztver pašu pasauli jeb sabiedrību, kas iedzen varoņus sava veida ierobežotā pasaulē, kur tie nododas fantāzijai. („Rūriks” Kad soda diena bija galā un Rūriks tika pastaigāties, viņš skaidri nojauta, ka atpakaļ vairs nenāks. Viņš milzu
cerības neloloja, bet, ka tēju varēs dzert remdenu un beigtus putnus neviens nost neņems, tas bija skaidrs.)
Stāsta kompozīcijai nav būtiskas nozīmes, galvenais ir domas un jūtu lidojums.
Autore nav pielietojusi standarta kompozīciju. …
