Ārpolitikas analīzes pētāmais subjekts – valsts ārpolitika – ir komplicēts un no dažādiem faktoriem sastāvošs process. Analizējot valstu ārpolitikas pamat nostājas un darbības, ir iespējams izprast starptautisko attiecību procesus, likumsakarības un turpmāko notikumu attīstības iespējamos scenārijus. Analizējot ārpolitiku ir jāņem vērā tas, ka gala iznākumu ietekmē daudzi faktori, kas ir iedalāmi trijos galvenajos līmeņos – vispārējs, vietējais un individuālais. Ir neefektīvi pievērsties kāda noteikta līmeņa analīzei, ar mērķi noskaidrot noteicošos faktorus kādai ārpolitikas darbībai, tādēļ ir nepieciešama visu trīs līmeņu analīzes sintēze, lai panāktu pēc iespējas precīzāku un korektāku cēloņu un seku analīzi.
Ārpolitikas analīze sastāv no dažādām sociālo zinātņu sfērām, it īpaši tas ir manāms individuālajā analīzes līmenī. Lielu daļu no individuālā analīzes līmeņa sastāda psiholoģija. Indivīdu kā iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāju ietekmē daudzi faktori - kultūras, sociālā, vēsturiskā vide, kur darbojas politiskais aktors. Tā kā vēsture ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē valstu vērsto ārpolitiku pret citu valsti vai valstīm, tad tai ir jāizdala īpaša loma ārpolitikas analīzes kontekstā. Bez tam, pētot vēsturi, var manīt, ka vēstures notikumi un scenāriji, bet attiecībā uz citiem subjektiem un citā laikā atkārtojas. …
