Pētījuma rezultātus apkopojot, ir teikts, ka strīdīgāks ir jautājums par to, vai daļēja balsstiesību piešķiršana nepilsoņiem palīdzētu sasniegt integrācijas politikas mērķus - saliedētu sabiedrību, “kurā ir augsts sabiedrības locekļu līdzdalības un sadarbības līmenis, kas balstās uz iecietību, savstarpēju saprašanos un cieņpilnu attieksmi”, kā jau iepriekš minēju, naturalizācija ir saruksi pēdējo gadu laikā, taču nepilsoņi izrāda lielu vēlmi piedalīties vēlēšanās, šie abi argumenti ir savstarpēji nesaderīgi, jo, ja tiek izrādīta liela vēlme piedalīties vēlēšanās un ietekmēt Latvijas Republikas politisko domu, tad kādēļ naturalizācijas process ir apsīcis? Pretruna norāda, ka nepilsoņi automātiski vēlas tādas pat tiesības kā pilsoņi, taču tas neveicinātu abu pušu (pilsoņu un nepilsoņu) sadarbību, kas pēc definīcijas apzīmē kopīga darbību; saskaņota savstarpēja darbību, arī palīdzību. Šajā gadījumā tā būtu vienpusēja piekāpšanās, cerībā, ka tas tiks novērtēts.
Kaut arī pētījuma noslēgumā minēts, ka Igaunijā šāda daļējā balsstiesību piešķiršana nepilsoņiem „strādā” un ka daudzas sabiedriskās organizācijas vēlas, lai arī Latvijā būtu ieviesta šāda sistēma, tomēr, manuprāt, pretēji pētījuma rezultātiem, Latvijas sabiedrība vēl aizvien ir pārāk nestabila šajā etnopolitskajā jautājumā un tādas pārmaiņas noteikti izraisītu sabiedrībā spriedzi, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kā sabiedrisko dzīvo, tā arī valsts tautsaimniecību.
…
