Reizi katrās 30 sekundēs kaut kur pasaulē viegli trīc zeme. Šī zemes trīcēšana ir pietiekami stipra, lai to varētu sajust, taču 6tā neizraisa postījumus. Pasaulē ik pēc dažiem mēnešiem notiek kāda lielāka zemestrīce. Zeme tad dreb tik spēcīgi, ka izjūk ceļi, tajos izveidojas lielais plaisas, sabrūk ēkas un tilti un aiziet bojā daudz cilvēku.
KĀ RODAS ZEMESTRĪCES?
Dažviet Zemes garoza ir tikai 5 km bieza. Tā ir sadalīta blokos, ko sauc par plātnēm. Zemestrīces notiek divu plātņu sadursmes vietās. Zem garozas pārvietojas izkusušie ieži. Lielais spiediens liek iežiem plūst augšup pa garozas plaisām, no kurām vairums atrodas plātņu malās. Izkusušajiem iežiem krustojoties, pārvietojas arī plātnes - tās tiek spiestas kopā vai arī slīd viena gar otru. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm beidzot gūst virsroku. Notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci.
Šādas plātņu sadursmes parasti notiek 5-15 km dziļumā. Šo zemestrīces cilmvietas centrālo punktu, kur garām slīdošas plātnes saduras, sauc par hipocentru. Punktu uz Zemes virsas tieši virs hipocentra sauc par epicentru.
Zemestrīces izraisītās svārstības Zemes slāņos sauc par seismiskajiem viļņiem. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies, tie pavājinās.…
