Tenisa vēsture
Spēle ar bumbiņu bija populāra dažādām tautām. Pirmais korts Eiropā - Valensijā 1285. gadā.
16. gs Eiropā sākās masveida tenisa kortu celtniecība.
Tenisu vairs nespēlēja pilsētas laukumos un klosteru galerijās, bet gan sāka spēlēt slēgtās telpās zem jumta.
Lielāka tenisa lielvalsts - Francija.
Parīzē 16. gs. beigās bija ap 1800 slēgto kortu.
Angļu ceļotājs sers Roberts Dallingtons apraksta situāciju tajā periodā: „Francijā tenisa kortu ir daudz vairāk nekā baznīcu. Francūzis piedzimst ar raketi rokās...”
Teniss
Šīs spēles franciskais nosaukums bija „laun - palm”, kas nozīmēja „laun” – zālājs, pļaviņa, „palm” – plauksta.
Angļu oficieris Vingflīds no vairākām līdzīgām spēlēm radīja vienu – spēle ar bumbiņu un raketi uz zālāja laukuma, nosaucot vispirms par sfēristiku, bet pēc tam par laun – tenisu.
Viduslaikos Spānijā, Itālijā un Flandrijā spēļu nosaukumi bija: pelota, pala, pallone, kamburella u.c.…
