Vissvarīgākais esot taisnīgums. Un (167lpp) Taisnīguma aizstāvim visumā būs taisnība, tās nievātājs nepateiks nekad kaut ko sapratīgu, viņš pat nezinās ko īsti viņš peļ.
Tiek pelta arī izlaidība, iedomība, īgums, izlutināšana, mīkstčaulība, glaimošana un izdabāšana, tie ir kā daļa no nezvēra.
Vienkārša fiziska darba strādāšana un nodarbošanos ar kādu amatu, tā esot kā pakļaušanās zvēriem (kalpojot, izdabājot un glaimojot). Nepiekrītu tam, ka godīga darba darīšana ir pazīme, ka labais cilvēkā ir par vāju. Vismaz pēc manām domām.
Tiek pavēstīts, ka (169lpp) ja netaisnīgais un izlaidīgais netiks atklāts un sodīts, viņš kļūs vēl nekrietnāks, ja viņu atklās un sodīs, zvēriskais viņā tiks savaldīts un apslāpēts, bet labais atbrīvots, un visa dvēsele būs labāka, tiks godāta un cienīta, būs taisnīgāka, savaldīgāka un sapratīgāka. Iespējams, ka autora laikos tā bija, bet mūsdienās tā tiešām nav – cilvēki tiek pieķerti un sodīti, bet viņos nekas nemainās – tie atkal un atkal rīkoja tāpat, protams, to nevar teikt par visiem.
…
