Investīciju politika (IP) – pasākumu kopums, kas veicina investīcijas, nosakot to veidu, termiņus, vēlamo atdevi un risku. IP tiek noteikta 2 līmeņos: makro un mikrolīmeņos – makrolīmenī IP regulē valsts, mikrolīmenī – katram komersantam arī ir sava IP, kas bieži vien ir atkarīga no valsts īstenotās makrolīmenī IP.
Investīciju būtība (IB)–
1)Dž. Meinards – Lai veiktu investīcijas, daļa no ienākuma ir jātaupa nevis visu jānovirza patēriņam.
2)Šarps –investīcijas ir atteikšanās no naudas šodien, lai gūtu to vairāk nākotnē.
IB– ir atteikšanās no šodienas patēriņa par labu nākotnes patēriņam.
IB var ilustrēt ar ražošanas iespēju līkni – parāda 2 preču attiecību, ko ekonomikā var saražot, x ass patēriņa preces, y ass pamatlīdzekļi. Mērķis - palielināt patēriņu nākotnē, šodien patērēsim 80, nākotnē saņemsim 120.
Investīcijas – pasākumu kopums ar mērķi gūt peļņu.
Plašākā nozīmē:
1)naudas līdzekļu aizdošana uz zināmu laiku
2)lai izveidotu tādu naudas plūsmu
3)kura investoram varētu kompensēt aizdoto līdzekļu summu, sagaidāmo inflāciju, kā arī dot zināmu peļņu.
Reālās investīcijas – visi ieguldījumi reālos aktīvos(pamatlīdzekļos)
Tiešās ārvalstu investīcijas – ārvalstu investoram pieder vairāk nekā 10% no uzņēmuma pamatkapitāla.
Portfeļinvestīcijas- ja pieder mazāk par 10%, PI ir ļoti likvīdas.…
