Lielo Gīzas piramīdu pirms 4000 gadiem uscēla valdnieks Heopss. Visgarām Nīlai atrastas vairāk nekā 800 piramīdu atliekas. Senie ēģiptieši tās cēla apmēram 1000 gadus.Visvairāk piramīdu uzcēla Senās valsts pastāvēšanas laikā(2686. – 2181.g. p. m. ē.), kad tapa Lielā piramīda, bet daudzas vēlākā laika piramīdas ir saglabājušās galvenokārt kā smiltīs sairušu gruvešu kaudzes.
Apmēram no 3100. g. p. m. ē. Ievērojamus cilvēkus apbedīja no dūņu ķieģeļiem celtās kapenēs ar plakanu virsu – mastabās. Apbedījuma kamera atradās dziļas šaktas dibenā, uz zemes bija telpa, kurā nolika ēdienu mirušā cilvāka dvēselei, no blakus telpas pa caurumu sienā skatījās mirušā cilvēka statuja. Laika gaitā mastabu augšējās daļas cēla slāņiem, radot piramīdu ar pakāpjveida nogāzēm. Ap 2646. g. p. m. ē. Tika uzcelts pirmā pakāpjveida piramīda no akmeņiem. Ceturtās dinastijas laikā tika uzceltas pirmās īstās piramīdas. Piramīda Darušā ( 2589. g. p. m. ē.) nosaukta par Izliekto tāpēc, ka pusceļā uz augšu mainās tās slīpuma leņķis. Piramīdas forma simbolizē uz zemi krītošas saules starus. Uzskatīja, ka pēc nāves faroni uzkāpj debesīs pa saules stariem. Ap 1567. g. p. m. ē. piramīdas vairs necēla. Valdniku kapenes izcirta dziļi klinšainās kalnu nogāzēs. Piramīdu nogāzes bija vērstas tieši uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Impotehs izgudroja paņēmienu kā būvēt no kaltiem akmeņiem. …
