Maksātnespēja, tās prognozēšana un sekas

Uzņēmējdarbības vide Latvijā pēdējos gados sākusi stipri vien mainīties. No vienas puses, tā palēnām kļūst sakārtotāka, no otras puses, iezīmējas arvien skaudrāks konkurences pieaugums. Tirgus tiek piesātināts, un aizvien grūtāk kļūst darboties, nedomājot par konkurenci, darba aktivitāti un rentabilitāti. Arvien lielāku nozīmi iegūst uzņēmuma vadītāju zināšanas un kompetence. Vadītājiem un īpašniekam nemitīgi jādomā, ar ko uzņēmums īsti pelna naudu, kā varētu pelnīt vairāk, kāpēc netiek pelnīts pietiekami daudz, ko vajadzētu mainīt ikdienas darbā, varbūt ir jāizvēlas citi produkti, citi tirgi un pakalpojumi? Konkurenci veido ne tikai vietējie uzņēmumi, kas kļūst aizvien pieredzējušāki, bet arī ārvalstu kapitāls, un, paturot prātā perspektīvu iestāties ES, var sacīt, ka nākotnē strādāt noteikti nebūs vieglāk. [1.]
Diemžēl fakts, ka Latvijā ne mazums uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības kļūst maksātnespējīgi, nevienā īpašu izbrīnu neizraisa. Iespējams, ļoti lielā mērā šeit var vainot mūsu valsts nesakārtoto likumdošanu, taču ļoti bieži šī situācija izveidojas arī pašu uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītāju nekompetences dēļ (trūkst nepieciešamās zināšanas un prasmes veiksmīgi organizēt un vadīt uzņēmuma darbību). Protams, nevar izslēgt arī gadījumus, kad uzņēmums tiek tīši novests līdz bankrotam.
Maksātnespējas līmenim valstī būtu jābūt tādam, lai tas liecinātu par to, ka uzņēmējdarbības vide tiek attīrīta tikai no nerentabliem uzņēmumiem, kas būtībā traucē veselīgas konkurences attīstībai.
Savā referātā „Maksātnespēja, tās prognozēšana un sekas” vēlējos apskatīt maksātnespējas procesu, kā to var prognozēt un tās izrietošās sekas.
Uzņēmējdarbība nav jebkura saimnieciskā darbība, kas veikta par atlīdzību, bet gan darbība, kuras nolūks ir gūt peļņu. Uzņēmējs organizē ražošanu ne tikai tādēļ, lai iegūtu lietošanas vērtību, kam būtu noiets tirgū, - tātad preci, bet arī tādēļ, lai iegūtu peļņu – uzviju virs ražošanas, atražošanas un apgrozības izmaksām.
Uzņēmējs ir persona vai personu grupa, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai. Tātad par uzņēmēju var kļūt persona, kam ir pietiekami lieli īpašumi, no kura vienu daļu izmanto personisko vajadzību apmierināšanai, bet otru daļu izlieto uzņēmējdarbībā. Uzņēmēja rīcībā jābūt kapitālam.
Kapitāls ir vērtība, kas uzņēmējdarbības procesā pieaug, t.i., dod peļņu. Nauda, preces, ražošanas līdzekļi tikai noteiktos apstākļos ir kapitāls – tad, kad tiek izmantoti peļņas iegūšanai.…