2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Krievijas datu un pamatrādītāju īss raksturojums | 4 |
| 2. | Krievijas Centrālā Banka - Krievijas monetārās politikas īstenotāja | 5 |
| 3. | Krievijas monetārās politikas pamatinstrumenti | 11 |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 18 |
2009.gada martā Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins izteica brīdinājumu, ka valsts banku sistēma var piedzīvot jaunas problēmas dēļ kompānijām, kas nespēs atmaksāt tām izsniegtos aizdevumus. Vairākās nozarēs pieprasījuma apjoms ir ievērojami samazinājies, bet noliktavas pēdējā pusgada laikā ir bijušas pārpildītas ar neizpārdoto produkciju. Krievijas valdība valsts banku sistēmas stabilizēšanai, kā arī iekšzemes pieprasījuma stimulēšanai jau atvēlējusi 300 miljardus rubļu (4,6 miljardus latu), taču finanšu ministrs uzsver, ka valsts palīdzību nevajadzētu pārvērtēt. [10]
Krievijas ekonomikas atlabšana, līdzīgi kā citām valstīm, nu būs atkarīga no ļoti precīzas un piesardzīgas budžeta un monetārās politikas īstenošanas.
2. Krievijas Centrālā Banka – Krievijas monetārās politikas īstenotāja
Kā zināms, viens no līdzsvarotas ilgtspējīgas nacionālas ekonomikas attīstības noteikumiem ir precīzs monetārās regulēšanas mehānisms. Valsts monetārā politika ir demokrātisks instruments, kas ietekmē jaukto ekonomiku, neizjaucot biznesa sistēmas subjektu suverenitāti. Monetārajai politikai jāveicina bezdarba un inflācijas līmeņa samazināšana, ekonomiskās augšanas atbalsts.
Galvenā institūcija, kas īsteno monetāro politiku Krievijā, ir Krievijas Federācijas Centrālā Banka (turpmāk - KCB). KCB tika dibināta 1990.gadā 13. jūlijā uz PSRS Krievijas Valsts Bankas pamata. KCB ir valsts centrālā finanšu institūcija ar vadošo lomu tirgus ekonomikas regulēšanā. Tai ir piešķirtas emisijas tiesības, tā realizē ekonomikas stabilizācijas politiku, kā arī preču un naudas tirgu sabalansēšanas politiku. …
Pēdējos gados Krievijas ekonomikas attīstība ir demonstrējusi diezgan augstus iekšzemes kopprodukta, investīciju un iedzīvotāju ienākumu augšanas tempus. Tomēr 1990. gadu līmenis (periods pirms PSRS sabrukšanas) joprojām nav sasniegts un, pēc ekspertu prognozēm, netiks sasniegts vēl gadiem ilgi. Ir vērts atzīmēt, ka negatīvo iespaidu uz Krievijas ekonomikas augšanu atstāja, gan PSRS sabrukšana, gan 1998. gada krīze un tām sekojoša rubļa devalvācija. Pirms gada, 2008.gada pavasarī, kad pasauli vēl nebija skārusi finanšu krīže, Krievijas valdība izplatīja paziņojumu, ka Krievija, īstenojot saprātīgu ekonomisko politiku un nepieļaujot ieslīgšanu pašapmierinātībā, līdz 2020.gadam varētu kļūt par vienu no piecām pasaules lielākajām ekonomikām. Kremļa administrācijas vadītājs Sergejs Nariškins prognozēja, ka rublis varētu kļūt par pasaules rezervju valūtu, bet Maskava par pasaules finanšu galvaspilsētu. Šāds optimisms balstījās uz 2007.gada Krievijas IKP rādītājiem, kas togad sasniedza 1,7 triljonus dolāru (768,4 miljardus latu), salīdzinājumam - 1999.gadā Krievijas IKP bija tikai ap 200 miljardiem dolāru (90,4 miljardi latu), kas, tātad, bija divkārt samazinājies kopš PSRS laikiem.
