Jāņa Ezeriņa novelēs atklājas bagātīga izdoma un neiedomājama darbības gaita. Ikviena novele no sevis izdveš dzīvesprieku un katrs atklātais varonis – jaunu skatu uz dzīvi.
Novelē Kādas blusas stāsts mijas nepieredzēta fantāzija ar reālo cilvēku pasauli. Dzīvojot katrs savu dzīvi, reti apzināmies, ka ir vēl kādas sīkas un pat reizēm nepamanāmas radībiņas kā autora aprakstītā blusa. Tā piedzima tāpat kā visas citas dzīvas būtnes uz zemes, bet jau no sākta gala iemantoja nelabvēlību, kas blusu krietni vien izbrīnīja. Blusiņa bija tāda, kas vēlējās izzināt pasauli un arī ar plašu sirdi. Tā spēja arī atriebties un darīja to tad, kad pati pretī bija saņēmusi ko nejauku vai izaicinošu. Atriebību blusiņā izraisīja jaunkundzes rīcība, kas viņā vēl bez atriebības raisīja arī spītību un apņēmību. "Vai lai es brauktu viena? Nē, nē, turpat uz vietas es nolēmu braukt viņai līdzi. Goda vārds, to viņa man nevarēja liegt!" Savā iztēlē blusu es uztvēru kā diezgan jautru, savdabīgu un humora pilnu būtni. Uztvēru arī tās izdomu, lai panāktu iecerēto. …
