Elektriskā strāva ir virzīta lādiņnesēju plūsma. Metālos tā ir negatīvo brīvo elektronu plūsma; elektrolītos (Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī vada elektrību) – vielu molekulu pozitīvo vai negatīvo jonu plūsma, jonizētās gāzēs – jonizācijas procesā radušies joni un elektroni. Vielā brīvo lādiņnesēju plūsma ir traucēta (kristālrežģis, elektriski neitrālās molekulas u.c.), tāpēc, lai plūstu strāva, uz lādiņiem visu laiku iedarbojas elektriskais spēks F=qE . Tātad vadītājā jābūt elektriskajam laukam, kas nodrošina potenciālu starp jebkuriem diviem vadītāja punktiem, jeb elektrisko spriegumu.
Elektrisko strāvu raksturo strāvas stiprums. Strāvas stiprums ir vienāds ar elektrisko lādiņu, kas laika vienībā izplūst caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu.
ELEKTRODZINĒJSPĒKS. GALVANISKIE ELEMENTI UN AKUMULATORI
Noslēdzot elektrisko ķēdi, patērētājā strāva plūst tikai tad, ja starp ķēdē ieslēgtā elektroenerģijas avota poliem pastāv potenciālu starpība – spriegums. Spriegumu var uzturēt tikai veicot darbu, ko pastrādā ārējie spēki. Šis darbs tiek veikts visos elektroenerģijas avotos. Spriegumu var iegūt, izmantojot ķīmiskās reakcija, kurās vielā slēpto ķīmisko enerģiju uzreiz var pārvērst elektroenerģijā (elektrolītā iegremdē divus elektrodus, notiek ķīmiskās pārvērtības un joni pārnes elektriskos lādiņus starp elektrodiem – tiek pastrādāts darbs). Tā darbojas galvaniskie elementi un elektriskie akumulatori, ar kuriem iegūst līdzspriegumu. Tos apvienojot, iegūst elementu vai akumulatoru baterijas. Galvaniskajos elementos nerosinās neatgriezeniskas ķīmiskās reakcijas, bet akumulatorus var atkal uzlādēt.…
