Pirmie vārdi, kas nāk prātā runājot par šo tēmu, ir Imanta Ziedoņa vārdi: „… Apiet apkārt… Tas ir vienalga – apiet apkārt ziedam vai jūrai. Zieds ir tikpat liels kā jūra. Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās, palikt tuvu…”
Palikt tuvu, nepaiet garām… „Nepaej garām” – tikai divi vārdi, taču tie ikdienu mūs uzrunā. Kur? It visur – radio, televīzijā, uz ielas un pat lielveikalos. Nepaiet garām, neaizvērt acis uz problēmām, kuras ir ap mums – nepaiet garām karam Gruzijā, nepaiet garām pensionāram, kuram katra diena ir kā realitātes šovs, jo jāprot izdzīvot ar naudas summu, kas ir zem iztikas minimuma, nepaiet garām smagi slimiem bērniņiem, kuru ārstēšanai viņu vecākiem nepietiek līdzekļu, nepaiet garām bāreņiem, nepaiet garām mājdzīvniekiem, kurus saimnieki ir izdzinuši no mājām… un tā varētu turpināt…
…
