Visas dzejas rindas ir dzejnieka dvēseliskās domas un sajūtas, tas nozīmē to, ka katrs dzejnieks un viņa dzejas rindas ir īpašas gan pašam dzejniekam, gan arī lasītājam. A. Čaks, manuprāt, ir viens no talantīgākajiem dzejniekiem, to var saskatīt viņa dzejā, kā arī poēmu ciklā „Mūžības skartie”.
Čaks māk atklāt savas dziļākās sajūtas un sāpes caur ikdienišķām lietām, tas ir visnetipiskākais dzejniekam, jo tik prasmīgi to ir grūti izdarīt. Manuprāt, visveiksmīgākais dzejolis ir „Atzīšanās”, tā dzejas rindas ir zināmas lielai daļai latviešu un, manuprāt, tās vienmēr būs aktuālas, jo ir saskatāms mīlestības motīvs, kurš vienmēr piesaista lasītājus. Čaks prasmīgi spēj atainot sāpes, tās arī ir visbiežāk sastopamas dzejoļos, sāpes ir katra cilvēka dzīvē, nebūtu sāpju, nepazītu mēs prieku. Cilvēka garīgā attīstība notiek pārdzīvot …
