Vērtējums:
Publicēts: 09.05.2022.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 1.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 2.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 3.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 4.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 5.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 6.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 7.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 8.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 9.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 10.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 11.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 12.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 13.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 14.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 15.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 16.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 17.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 18.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 19.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 20.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 21.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 22.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 23.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 24.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 25.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 26.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 27.
  • Referāts 'Uztura nozīme svara regulēšanā', 28.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  BARĪBAS VIELAS UZTURĀ    4
1.1.  OLBALTUMVIELAS    5
1.2.  OGĻHIDRĀTI    6
1.3.  LIPĪDI    8
1.4.  ŠĶIEDRVIELAS    11
1.5.  ŪDENS    13
1.6.  VITAMĪNI    14
2.  UZTURA VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA KALORIJĀS    16
2.1.  ĶERMEŅA MASAS INDEKSS    17
2.2.  KALORITĀTES NORMAS    18
2.3.  MINIMĀLĀS KALORITĀTES APRĒĶINĀŠANA    19
  SECINĀJUMI    20
  LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS    22
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Visi pārtikas produkti sastāv no barības elementiem, kurus organisms var uzņemt un kuri nepieciešami, lai uzturētu tā dzīvības procesus.
Barības vielas iedala divās kategorijās:
1) barības vielas, kas piegādā enerģiju un arī kalpo par izejmateriālu daudziem sintēzes procesiem, kas notiek organismā (olbaltumvielas, ogļhidrāti, lipīdi);
2) barības vielas, kas nepiegādā enerģiju (šķiedrvielas, ūdens, vitamīni).
2. Olbaltumvielas ir dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes organiskas vielas, kas nodrošina cilvēka organisma šūnu struktūras pastāvēšanu. Cilvēka organisms saņem olbaltumvielas no dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, liellopu gaļas, kā arī augu valsts produktiem, piemēram, sojas.
3. Ogļhidrātus atbilstoši to molekulārajai uzbūvei iedala:
1) monosaharīdos (ogļhidrāti, kas sastāv no vienas molekulas) - glikoze, fruktoze, galaktoze;
2) disaharīdos (ogļhidrāti, kas sastāv no divām molekulām) - saharoze, laktoze, maltoze;
3) polisaharīdos (ogļhidrāti, kas sastāv no vairāk nekā divām molekulām) - glikogēns, ciete.
4. Lipīdus (jeb rezerves taukus) veido komplicētas molekulas.
Atbilstoši to ķīmiskajai formulai iedala:
1) piesātinātās taukskābēs, sastopamas cūkgaļā, olās, piena produktos utt.;
2) nepiesātinātās taukskābēs, sastopamas taukos, kuri saglabā šķidru konsistenci istabas temperatūrā (saulespuķu eļļa, olīveļļa, rapšu eļļa utt.);
3) nepiesātinātajos taukos, sastopami zivīs, pīļu un zosu gaļā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants