Uzskatu, ka filmas interesantākais kadrs bija filmas pašās beigās, kad ejot pa jau pierasto Sanfrancisko privātmāju rajonu (kur mājas ir uzceltas kalnainā reģionā) Krisam un viņa dēlam pretī nāk kāds melnādains vīrietis. Tas mani piesaistīja ar to, ka šis vīrietis likās pazīstam un man bija aizdomas, ka tas varētu būs īstais Kriss Gārdens un pēc filmas noskatīšanās pārbaudīju un izrādījās, ka tas tiešām ir Kriss Gārdens, par kura dzīvi bija šī filma.
Filmas ritms nebija pārāk spraigs, jo tomēr šī bija mierīga rakstura filma. Protams, filmas galvenajā daļā ritms palika spraigāks, bet joprojām to nevarēja saukt par spraigu.
Mūzika filmā tiek izmantota bieži un uzskatu, ka ļoti veiksmīgi, jo grūti ievērot, kur tā ir parādījusies un tas liecina par to, ka filma un mūzika saplūst vienā veselā.
…
