-
Brīvības cīņas
Tomēr, vācieši nepadevās. Latvijā ieradās Pāvils Bermonts, kurš ar Vācijas valdības un Rīdigera fon Golca palīdzību centās savākt armiju, lai varētu atjaunot Krievijas impēriju. Un viņiem izdevās izveidot armiju. Jau 1919. gada 8. oktobrī sākās bermontiešu uzbrukums Rīgai. Tomēr, latvieši negribēja padoties un Latvijas karaspēks ar Lielbritānijas atbalstu uzveica bermontiešus. Jau 11. novembra rītā Rīga bija atbrīvota. Novembra beigās bija atbrīvota visa Kurzeme un sasniegta Latvijas robeža.
Vara visos Latvijas novados piederēja K. Ulmaņa valdībai, izņemot Latgalē. Tajā atradās vēl P. Stučkas valdība. 1920. gada 3. janvārī sākās uzbrukums un cīņas ilga līdz Februārim. Tā nu komunisti tika padzīti un Pagaidu valdība atguva varu Latgalē. Jau 1920. gada 11. augustā Rīgā tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums.
Šie gandrīz divi gadi Latvijai bija smags laiks. Beidzot, Latvija varēja būt brīva valsts. Katrs varēja mierīgi uzelpot un uzsākt jaunu dzīves postu demokrātiskā valstī. Latvijai beidzot bija viss, ko varēja vēlēties- brīvība.
…
1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku. Tika izveidota Latvijas Pagaidu valdība, kuru vadīja Kārlis Ulmanis. Bet visu pasliktināja tas, ka Krievijas Padomju Sarkanā armija iebruka Latvijas teritorijā un centās pārņemt varu valstī. Kā arī Latvijas teritorijā atradās vēl vācu armija. 1918. gada beigās boļševiku veidotā Sarkanā armija, kura sastāvēja daļa no Latviešu strēlniekiem, sāka ienākt Latvijā. Jau Janvāra sākumā lielinieki bija iekarojuši gandrīz visu Latvijas teritoriju. Vēl nebija iekarota Liepāja un gabaliņš ap to, tāpēc Pagaidu valdība un vācu-latviešu karaspēks, kuru vadīja pulkvežleitnants Oskars Kalpaks, bija spiesta doties uz Liepāju.