Katrs cilvēks pēc savas būtības ir individualitāte, persona ar noteiktām vērtībām, uzskatiem un dzīves principiem, kā arī ar dažādu psihi un temperamenta veidu, kas kopumā pamato cilvēka uzvedību un pamato rakstura īpašības. Katra cilvēka individualitāte ietver sevī personību. Personība – ir individualitātes ārējā izpausme, veids kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas. Katrai personībai ir to nosacīti stabilo īpašību un tieksmju kopums, kas atšķir doto indivīdu no citiem. Katra cilvēka personībai piemīt savs izveidots sabiedrisks loks – ģimene, draugi – attīstot un pilnveidojot šīs attiecības un iesaistoties sabiedriskās aktivitātes, kas ir neaizņemama katras personas dzīves daļa.1
Lielākoties, cilvēka individualitāti nosaka temperaments, kas ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums, kurš nosaka cilvēka motoriskās reakcijas ātrumu, ierosas un aiztures intensitāti, mobilitāti un līdzsvarotību, kur viss augstāk minētais izpaužas cilvēka rīcībā, darbībā un uzvedībā.2
Temperaments tiek iedalīts četros pamattipos: flegmatiķis, melanholiķis, sangviniķis un holēriķis. Cilvēku ar vienu spilgti izteiktu temperamenta tipu var sastapt ļoti reti, jo tādu nav daudz, visbiežāk izpaužas jauktu temperamenta tipu iezīmes. …
