3. faraonu dinastijas laikā (2780.-2680.g. p.m.ē.) noris pakāpeniska Ēģiptes mākslas pilnveidošanās- tēlniecībā formas kļūst izstrādātākas, izsmalcinātākas, mazāk robustas, monumentālajā arhitektūrā radikāli mainās celtņu uzbūves principi, tās iegūst grandiozākus apveidus. 3. dinastijas periods ir kā starpposms starp salīdzinoši vispārinošās arhaiskās mākslas periodu un grandiozā stila aizsākumiem no Sneferu (4. din.) valdīšanas sākuma perioda.
Tuvošanos Ēģiptes kultūras briedumam visuzskatāmāk parāda 3. din. valdnieka Džosera arhitektūras pieminekļi Sakārā. Tajos izpaudās viena no galvenajām jaunajām arhitektūras formām- pakāpjveda apbedījuma (t.i.,piramīdas) uzbūve. Uz sākotnēji plānotās lielās Džosera mastabas arhitekts Imhoteps uzbūvēja vēl piecus slāņus, katram pakāpeniski samazinoties izmērā uz augšu. Rezultātā piramīda bija 60m augsta. …
