Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma kolīzijas un piemērošanas problēmas

Rezumējot, 2012.gada 3.septembra spriedums Nr.A-02584-12/17 un 2012.gada 12.aprīla lēmums lietā nr.A420707610 pierāda, ka attiecībā uz privātpersonas lūgumu sniegt informāciju, ir dažāda prakse, t.i., tiek piemērots gan IL, gan IAL.
Jānorāda, ka līdzās IL un IAL būtisks ir arī Administratīvā procesa likums, kura 4.pantā definēti administratīvā procesa principi. No tiem īpaši nozīmīgs ir privātpersonas tiesību ievērošanas princips, kas definēts likuma 5.pantā – „Administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

SECINĀJUMI
Latvijas Republikā ikvienas privātpersonas tiesības vērsties valsts vai pašvaldības iestādē ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības ir noteiktas kā konstitucionālās, t.i., pamattiesības, ko garantē Satversme.
Latvijas Republikā Eiropas kontekstā ir izveidots atšķirīgs tiesiskais regulējums jautājumam par privātpersonas tiesībām vērsties valsts vai pašvaldību iestādē ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības, jo paralēli Informācijas atklātības likumam un Administratīvā procesa likumam spēkā ir Iesniegumu likums, kas ir unikāls normatīvais akts Eiropas valstu likumdošanas aktu kontekstā.
Iesnieguma likuma esamība apgrūtina skaidru, precīzu un korektu iestādes rīcību, kā arī iestādes faktiskās rīcības izvērtējumu, jo tai normatīvajos aktos pastāvošo nepilnību dēļ, ir iespējams izlemt, vadoties no kura normatīvā akta – IAL vai IL, tā izskatīts saņemto dokumentu.
Latvijas Republikā IL un IAL tiesību normu iedzīvināšana notiek galvenokārt pateicoties atsevišķu privātpersonu neatlaidībai tiesāties par savām tiesībām saņemt atbildes uz iesniegumiem pēc būtības. Joprojām no valsts un pašvaldību iestāžu puses to rīcībā esošā informācija nepamatoti tiek padarīta nepieejama sabiedrībai.
Referātā minētās problēmas pierāda, ka esošais tiesiskais noregulējums IAL un arī IL nav pilnīgs un atsevišķos gadījumos par ir pretrunīgs, tādēļ atbalstāma ir aktivitāte, lai pilnveidotu IAL, bet attiecībā uz IL būtu nepieciešams rosināt diskusiju, vai Latvijā patiešām šāds likums ir nepieciešams.
…