Mūžzaļo cietlapju meži – Cietlapji aug šaurā joslā gar Vidusjūru un Melno jūru. Šeit ir sausāks nekā Eiropas daļā. Mežus gandrīz visur nomainījuši krūmi un zāle. šeit dzīvo stirnas, šakāļi, daudz grauzēju, kukaiņu un rāpuļu. Kaukāza priekškalnēs, kur vairāk nokrišņu, daba ir krāšņāka: aug kļavas, dižskābarži, kastaņas. Kokus apvij efejas, savvaļas vīnogulāji.
Ziemas ir aukstas. Vasaras ir siltas. Izplatīti ir mūžzaļie skuju koki. Mēdz saukt arī par boreālajiem mežiem
Mitrie tropiskie meži – Šeit ir trīs gadalaiki. Lietus galvenokārt līst no maija vidus līdz oktobrim. No novembra līdz februārim ir salīdzinoši vēsāks, savukārt no marta līdz maijam ir karstā sezona. Dienvidrietumu musonu vējš sāk pūst kaut kad starp maija vidu un jūnija vidu. Tas atnes salīdzinoši vēsāku laiku un lietu. Gada visslapjākais periods ir no jūlija līdz septembrim. Lietus sezona mazāk ietekmē vidieni (vidēji līst katru trešo dienu), taču ir ļoti izjūtams, ka nomākušās debesis šajā gada laikā ir praktiski katru dienu. Lietusgāzes ir sevišķi spēcīgas. Šeit ir plaši līdzenumi, kur cilvēki nodarbojas ar rīsu audzēšanu. Raksturīgie dzīvnieki – degunradzis, gavials, degunradžputns, gibons un makaks. Nokrišņu daudzums gadā ir -2420mm.
