Šī izstāde no Bulgāru izstādes, ko es apmeklēju Valsts Mākslas Muzejā atšķīrās ar to, ka šeit nebija gleznu, kas veidoti ar gošas vai citās krāsu tehnikās un kur atainota klusā daba vai, kas tam līdzīgs, bija tikai portreti dažādās tehnikās, tas nozīmē tikai formu bez krāsām un ainavām. Visi darbi bija zīmēti uz papīra, bet tālāk jau atšķīrās vai akvatinta (Akvatinta (it. acquatinta) – grafikas dobspiedes tehnika, kurā metāla plātni noklāj ar kolofonija pulveri, ko piekausē, plātni sildot. Uz šāda pamatnējuma izveidoto zīmējumu kodina skābē, tās vietas, kurām novilkumā jābūt gaišām, iepriekš nosedzot ar skābes necaurlaidīgu laku), vai litogrāfija (Litogrāfija - grafikas iespiedtehnika, kurā no gludas iespiedformas krāsu pārnes uz papīra, gludspieduma pirmveids. Litogrāfiju izgudroja un tās tehnoloģiju izstrādāja vācietis A. Zēnfelders 1798. gadā.), vai tuša (kad darbs tiek veikts ar tušu un tušas pildspalvu ), vai ogle ( kad darbs tiek veikts ar ogli, visbiežāk tiek veidoti portreti) un vēl, iespējams, es kādu nepamanīju un tādēļ šeit neuzskaitīju. Visvairāk man patika darbs tušas tehnikā ar nosaukumu „Sieviete ar izlaistiem matiem”, tas ir tādēļ, ka man patīk darbi ar tušu vispār, un man tas likās vislabākais. Tur vēl bija iespēja apskatīt arī aplikāciju darbus, piemēram, „Kovbojs” un citas. Sākumā es nesaskatīju gleznās atbilstību nosaukumiem tikai, kad biju izlasījis paskaidrojumu, es to uztvēru. …
