Tiek rādīti jaunieši ar ķēmīgās grimasēs savilktām sejām un kāškrustu tetovējumiem uz puskailiem ķermeņiem, taču patiesībā tie ir nevis ukraiņi, bet krievu nacisti no Pēterburgas, kas nofotografēti 2011. gadā.” (Beinerte, V. [Skatīts 30.09.2014.]) Šiem televīzijas kanāliem tiek maksātas iespaidīgas naudas summas, lai tie izplatītu propagandu. Ārpus Krievijas ir pat izveidotas īpašas tīmekļa vietnes, piemēram, stopfake.org, lai Krievijas iedzīvotāji, kas saskaras ar propagandu ikdienā, varētu noskaidrot patiesos faktus par notikumiem, kas viņiem tiek noklusēti.
Publiskais patriotisms var variēt no dzimtenes mīlestības līdz savtīgai manipulācijai. Tas tiek vērtēts taisnīguma kontekstā, jo tas var ātri pāraugt vienpusīgā skatījumā un zaudēt taisnīgumu. Albers Kamī sprieda: „Man gribētos mīlēt savu dzimteni, tajā pašā laikā saglabājot taisnīgumu. Es dzimtenei nenovēlu tādu varenību, kas sasniegta ar melu palīdzību.” (Priedītis, A. [Skatīts 30.09.2014.]) Publiskais patriotisms var būt īsts un nesamākslots, bet tas bieži tiek izmantots savtīgos nolūkos, aizmirstot, kas vispār īsti patriotisms ir. Tā ir mīlestība un cieņa pret savu valsti, nāciju un tautu, bet nedrīkst tajā pazaudēt citas cilvēciskas jūtas, kā piemēram, taisnīguma izjūtu un līdzjūtību.
…
