Izlasot šo lugu, prātā nāk kāds sen lasīts mācītāja Jāņa Rubeņa citāts: „Sapņi īstenojoties vienmēr izskatās citādi...” Neviļus rodas jautājums: „Vai tad tie kļūst sliktāki? Varbūt tikai citādi?” Sapņi paši par sevi nav slikti, tikai cilvēks, tos piepildot, apjūk un vairs neprot par tiem priecāties. Priecāties no sirds – vienkārši, neviltoti. Bet pats galvenais, neprot neaizrauties ar šo sapni pārāk stipri, jo tas ir piepildīts. Laiks radīt citus sapņus. Cilvēkam ir nepieciešams kāds mērķis, kaut kas pēc kā tiekties. Citādi cilvēks pamazām kļūst par sapņa upuri, zaudējot spēju būt pašam, spēju priecāties par sevi un citiem, spēju lemt pār savu dzīvi, attīstīties. Ir teiciens: „Sagatavo savus darbarīkus un Dievs tev dos darbu!”. Bet kam tev darbarīki, kam tev darbs, ja neredzi tam visam jēgu?
Ne bez iemesla cilvēki saka: „Jābūt uzmanīgam ar savām vēlmēm.” Tās piepildoties var izrādīties pavisam citādas, nekā tika iztēlotas. Tās mūs var padarīt nevis laimīgākus, bet gan nelaimīgākus. Vēlmes ir jāmāk izprast. Sapņi jāmāk piepildīt tā, lai rastos citi sapņi, nevis tukšums un apmulsums, kad nav vairs pēc kā tiekties.…
