Lielu ietekmi atstāj arī patērētāju parādi. Jā pastāv pārādsaistības, tad katru mēnesi kāda daļa no summas aiziet parādu apmaksai, kas samazina to naudas daudzumu, kas domāta patēriņam. Interesants faktors ir arī tas, ka iedzīvotāju vecumam ir ietekmējoša nozīme. Kā skaidro M.Šenfelde, tad jaunās ģimenes patērēs vairāk, jo tām ir vairāk neapmierinātu vajadzību, taču vecākās ģimenes varēs ietaupīt, jo šīs vajadzības viņiem ir novērstas.
Uzkrājuma funkcija atspoguļo sakarību starp rīcībā esošajiem ienākumiem un uzkrājumiem. Arī uzkrājumus jeb ietaupījumus ietekmē iedzīvotāju labklājība – ja cilvēkiem ir lielāki ienākumi, un lielāki izdevumi, tad mazāk atliek līdzekļu ietaupījumiem. Uzkrājumus ietekmē arī tāds faktors kā procentu likme – jo tā būs augstāka, jo cilvēki vēlēsies vairāk ietaupīt. Tiek minēts, ka bankas procentiem ir jāpieaug proporcionāli cenām, savādāk nauda tiks izlietota pārsvarā tikai patēriņam. Vēl viens ietekmējošs faktors ir tā saucamais piespiedu ietaupījumi. Tas nozīmē, ka rezerves tiek veidotas kādām noteiktām vajadzībām – ražošanai vai parādu nomaksai.
Gan patēriņu, gan uzkrājumus ietekmē arī tādi faktori kā sociālie, demogrāfiskie, vēsturiskie un citi.
…
