Latvijā elektromontāžas nozarē pastāv trīs nozīmīgākie ierobežojošie faktori. Pirmkārt, uzņēmumi izjūt jaunu, kvalificētu darbinieku deficītu. (Jumiks, 2003) Lai iegūtu darbaspēku, ir jāpiesaista darbinieki no citām kompānijām, tādējādi uzņēmumu peļņa samazinās. (Krēsliņa, 2005) Otrkārt, Latvijā elektromontāžas nozarē pastāv samērā liela konkurence, situāciju sarežģī arī ārzemju uzņēmumi, kas ienāk Latvijas tirgū. (Jumiks, 2003) Treškārt, pastāv vienotu tehnisko noteikumu trūkums, jo elektromontāžas jomā Eiropas Savienības normatīvi Latvijā vēl nav adaptēti. Lielākā daļa Latvijas elektromontāžas uzņēmumu sadarbojas ar Rietumu investētājiem, kuriem ir citi tehniskie noteikumi. Piemēram, Skandināvu kompānijas strādā pēc Somijā vai Zviedrijā izstrādātiem normatīviem dokumentiem. (Enerģētika un Pasaule, 2002) Vēl viena problēma ir neatkarīgas elektrokontroles institūcijas trūkums. Igaunijā tāda iestāde jau pastāv. Latvijā šāda neatkarīga elektrokontroles institūcija varētu būt Latvijas Elektrotehniskās Komisijas Licencēšanas birojs vai Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija. (Enerģētika un Pasaule, 2002) Tādējādi valsts sektoram vajadzētu pievērst lielāku uzmanību elektomontāžas nozares problēmām. (Krēsliņa, 2005)…
