Dažkārt tas pat nomāc, satrauc-tik daudz ko gribas izdarīt,tik maz laika. Man diennaktī vajadzētu klāt vēl kādas dažas stundas,varbūt tad būtu apmierinātāka un manā dzīvē būtu vairāk harmonijas. Bet diemžēl,tiek dotas tikai 24 stundas, kurās jāatvēl laiks arī miegam,veselībai. Tādēļ nekad nevar izlemt,kam dot priekšroku, kas ir tas svarīgākais, kas jādara obligāti un kas ir tikai manas vēlmes, kuras var atstāt vēlākam laikam (kurš laikam ritot, var arī izust).
Laiks var būt kaitinoši ātrs, nemanāmi aizritošs – kad ir lieliskas sarunas draugu lokā, vai tējas laiks kopā ar mammu. Man tā vienmēr ir – esot kopā ar mīļākajiem cilvēkiem, brīnišķīgā atmosfērā brīži paiet nemanot,bet tā jau laikam visiem.…
