Nav jau tā, ka esmu zagle, jo neesmu es , un visticamāk nekad nebūšu, ministru prezidente. Un man ir jādomā par savu kārtējo rēķinu, kurš katrā ziņā nekļūst mazāks. Un man ir jādomā par to, lai netiktu atlaista. Un man ir jādomā, jādomā, jādomā... Iespējams vairāk kā ministru prezidentam. Bet es esmu laimīga! Laimīga ar to, kas es esmu. Laimīga, jo man ir draugi, radi, ģimene! Un mana Latvija ar visu savu ministru prezidentu, lai kādi viņi ar nebūtu! Jo tomēr tā ir un paliek latviešu daba, jo esam latvieši.…
