Tiesības un morāle

Īpaša vieta personības garīgās pasaules veidošanā, tās apziņas un kultūras, aktīvās dzīves pozīcijas veidošanā pieder tiesībām un morālei, kas ir svarīgākie sociālie regulētāji, kuri iekļauti tādu sabiedrisko attiecību sistēmā, kuri mērķtiecīgi ietekmē personības apziņas pārveidošanu.Tiesības un morāle ir svarīgākie cilvēka kultūras elementi, kas vienmēr cieši mijiedarbojas; šīs mijiedarbības raksturu nosaka konkrēti vēsturiskie apstākļi un sabiedrības sociālā slāņu struktūra. Šāda mijiedarbība ir noteikta, jo genēze un reālā tiesību un morāles esamība tiek noteikti ar vienotām sabiedrisko attiecību sfērām, kurās izvēršas sarežģītas un reizēm par pretrunīgas saiknes starp minētiem sociāliem regulētājiem. Vēsture Tiesību un morāles jautājumā literatūrā ir sastopami dažādu mācījumu, skolu, koncepciju utt. atspoguļojumi. Gribētos atzīmēt dažus no tiem. Morāles un tiesību savstarpēja saikne ir viens no tiem galvenajiem jautājumiem, kas ir aktuāli, interesanti un svarīgi jau daudzu gadsimtu garumā. No vienas puses, tas ir saistīts ar to milzīgo nozīmi, kāda piemīt šiem jēdzieniem cilvēku sabiedrības dzīvē, cilvēku vēsturē; tāpēc kā no noteikta skatījuma tieši tiesību mehānismi un uz tiesību pamata izveidoti institūti vadīja cilvēka dzīvības procesu norisi lielākajā viņa vēstures daļā, un tajā paša laikā morāles normas, savukārt, nodrošināja darbību motivāciju – gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā, veidoja attieksmi pret tiesību normām un valsts sistēmām, noteica kāda sabiedriskā iekārtojuma vēlamību vai nevēlamību. Tajā pašā laikā, tiesību un morāles savstarpēja saikne ir viens no tiem jautājumiem, uz kuriem ir absolūti neiespējams sniegt kaut kādu vienotu atbildi, gan tāpēc kā dažādu šīs problēmas aspektu pamatsaknes ir atrodamas dziļā senatnē, gan arī tāpēc kā šī saikne var būt izteikta pavisam atšķirīgajos veidos ne tikai dažādās cilvēku sabiedrības daļās, kas ir atdalītas gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski un sociāli, bet arī vienas sabiedrības ietvaros, tās dažādu indivīdu redzējumā. No tā izriet situācija, kad, neskatoties uz to, ka morāles un tiesību saistības jautājums tiek atspoguļots dauzdu izcilu vēsturnieku, filozofu un juristu darbos, katrai no piedāvātām teorijām piemīt kā izteikts subjektīvisms, tā arī (līdz noteiktai pakāpei) nepierādāmība.