Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 1.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 2.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 3.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 4.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 5.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 6.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 7.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 8.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 9.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 10.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 11.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 12.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 13.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 14.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 15.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 16.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 17.
  • Referāts 'Eiropas un tiesību vēsture', 18.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Atēnu polisas valsts iekārta un tiesības    3
2.  Spartas valsts izcelšanās un attīstība    5
3.  Spartas valsts varas struktūra    5
4.  Likurga likumi (VIII gs. p.m.ē.) – tiesības aristokrātijā Spartas valstī    6
5.  Senās Romas valsts rašanās    7
6.  Romas valsts periodizācija    7
7.  Servija Tullija reformas un valsts varas organizācija    8
8.  Romas republikas varas organizācijas    9
9.  Romas impērija principāta periodā    10
10.  Romas impērija domināta periodā    10
11.  Romas valsts bojā ejas cēloņi un vēsturiskā nozīme    11
12.  XII tabulu likumi – pirmā Romas tiesību kodifikācija    12
13.  Galvenie tiesību avoti Romas republikā    13
14.  Romiešu tiesību periodizācija    14
15.  Romiešu tiesības klasiskajā periodā    14
16.  Romiešu tiesības postklasiskajā periodā    14
17.  Corpus iuris civilis – vēsturiskā nozīme    14
18.  Romiešu tiesību recepcija mūsdienās un Latvijā    15
19.  Jēdzieni    16
  Izmatotā literatūra    18
Darba fragmentsAizvērt

Sengrieķu sabiedrība dalījās ciltīs – fīlās, kas sīkāk dalījās fratrijās un dzimtās. Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijas arhaiskajā laikmetā ap 800. g. pr. Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas būtiski atškīrās no senās Divupes pilsētvalstīm. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem. Lai aizsargātu savu pilsētu, grieķi kalnā cēla nocietinājumus. Pilsētvalstis izauga ap šādu kalnu. Nocietinājumus kalna virsotnē sauca par akrapoli. Nozīmīga vieta bija agora – tirgus laukums. Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisa pieslējās lauku teritorija. Ar terminu „polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētiši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, vešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Atēnāš „imigrantu” vidū bija arī tādi, kuru ģimenes bija apmetušās polisā pirms vairākām paaudzēm, tomēr pēdējiem nebija tiesību pretendēt uz līdzdalību valsts lietās. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnās vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas piederīgie.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants