Iepazinos ar divām, manuprāt, ļoti vērtīgām grāmatām, kuras domātas plāšākam lasītāju lokam, bet tās var izmantot arī pedagogi, topošie pedagogi, mediķi, sociālie skolotāji. Abu grāmatu virsraksti jau atklāj, ka galvenais nosacījums, kas būtu jāievēro, iesaistoties audzināšanas procesā, ir censties bērna dzīvi nepārvērst aizliegumu, pavēļu, sodu, kauninājumu jūrā, kuri rezultātā viņa dzīvi padara grūti izturamu. Abas autores apkopojušas ilggadīgu pieredzi, darbos jūtama reāla saistība ar dzīvi, domas izklāstītas saprotami, interesanti.
Grāmatas, par kurām vēlos runāt ir Heteres Smitas „Vai tavs bērns ir laimīgs?” un Rozvitas Špallekas „Māmiņ, vai tu mani mīli?” Vairāk analizēšu tieši tās nodaļas un problēmas, kas attiecināmas uz pirmsskolas vecuma bērniem. Abas grāmatas liek nopietnāk ieskatīties bērna iekšējā pasaulē, liek nopietni padomāt par viņa fizisko attīstību, jo daudzu vēlāko problēmu sākums bieži rodams jau bērnībā. Darbus caurvij izpratne un cieņa pret bērnu, viņa jūtām.…
