Uz gleznu skatoties, prātā nāk daudz dažādu domu, jo nekas tajā nav konkrēts un mana fantāzija nav apturama, tāpēc ir aizraujoši domāt, kas tur notiek. Meklējot informāciju par mākslinieku, es arī sazinājos ar saviem radiem no Dānijas un uzzināju, ka gleznas nosaukumu nav jauztver burtiski, jo tas izvēlēts ar lielu humora izjūtu. Izvēlētajam nosaukumam es piekrītu, jo glezna patiešām izskatās kā jēgas zaudēšana.
Literatūras darbus, tāpat kā gleznu var veidot balstoties uz savu fantāziju, zināšanām un skatījumu uz dzīvi, jo mākslai nav robežu. Lai gan grāmatā nav dota neviena Asgerna Jorna literārā darba, es uzzināju, ka viņš kopā ar savu draugu Gaju Deboru strādāja pie divām mākslinieciskām grāmatām – „Fin de Copenhagen” un „Mémoires ”. …
