1. Politikas un valsts definēšana.
Vēbers savā lekcijā "Politika kā profesija un aicinājums" politikas jēdzienu definē kā tiekšanos pēc varas, līdzdalības tajā un varas sadalījuma ietekmēšanos starp valstīm vai arī dažādām grupām valsts ietvaros. Vēbers piekrīt Trockim – "Katras valsts pamatā ir vardarbība". Ja šī vardarbība neeksistētu, tad neeksistētu arī jēdziens "valsts", bet gan pastāvētu anarhija. Tātad valsts ir kopiena, kam pieder monopolpretenzijas uz leģitīmas vardarbības pielietošanu kādā noteiktā teritorijā.
2. Kundzības leģimitātes pamatojums.
Leģitimitāte ir stāvoklis, kad pārvaldāmie atzīst politisko spēku tiesības valdīt pār tiem. Vēbers izdala trīs kundzības leģitimitātes veidus:
1."Mūžīgās vakardienas" ("ewig Gestrigen", "eternal yesterday") jeb tradicionālā kundzība, kuras pamatā ir tradīcijas, ieradums pakļauties (piemēram, kundzība, ko realizēja patriarhs). …
