Mīlestība ir savāda viela, kura pārklāj mīlošo cilvēku prātus, ķermeņus un liek tiem tiekties vienam pēc otra. Visur viņi saskata, dzird, jūt mīļoto. Pat tad, ja viņi nebūtu blakus, katrs tiktu ieslodzīts aukstā vīna pagrabā, viņi justu viens otra tuvumu, skatienu, elpu, glāstus, vārdus... Domas par mīļoto reibinātu prātu un radītu kaisli pat simtiem jūdžu attālumā.
Pasaulē ir cilvēks, kas tevi gaida, vai tas būtu tuksneša vidū vai lielā pilsētā. Un tad cilvēki satiek viens otru, kad sastopas viņu acis, pagātne un nākotne kļūst nenozīmīga. Viņiem ir tikai šis brīdis un neticama pārliecība, ka viss uz šīs zemes rakstīts ar vienu roku, kar rada mīlestību...
Mīlēt nozīmē - vienā mirklī celties septītajās debesīs un otrā mirklī krist lejā un sāpīgi sasisties pret cieto zemi, taču tik un tā sāpes un brūces nevar un nevarēs apturēt no kārdinājuma atkal mēģināt celties debesīs, kaut arī pilnīgi droši zini, ka vari nokrist atkal, varbūt pat daudzreiz sāpīgāk.
…
