Tiespsihiatrisko ekspertīžu specifika un tiespsihiatriskais novērtējums personām ar dažādiem psihiskiem traucējumiem atkarībā no šo traucējumu izpausmes

Ievads
Eksperta atzinums tiesas procesā tiek uzskatīts par pierādījumu, jo, pamatojoties uz to, tiesa pieņem lēmumu par personas atzīšanu par nepieskatāmu vai rīcībnespējīgu. Personas atzīšana par nepieskaitāmu kalpo par pamatu lietas izbeigšanai, jo personu nevar saukt pie atbildības, ja tā nozieguma izdarīšanas brīdī nespējā vadīt un saprast savas darbības nozīmi un iespējamas sekas, bet šādam personām tiek piemēroti medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļi.
Veicot tiespsihiatrisko ekspertīzi, jāņem vērā ekspertējama personības un psihisko traucējumu īpatnības. Tātad, lai varētu konstatēt konkrētus psihiskos traucējumus, jāizvēlas noteiktas pacienta izmeklēšanas metodes un taktika.
Referāta mērķis ir izpētīt tiespsihiatrisko ekspertīžu specifiku un tiespsihiatrisko novērtējumu personām ar dažādiem psihiskiem traucējumiem atkarībā no šo traucējumu izpausmes. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. izpētīt tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtību;
2. izpētīt afektīvo traucējumu, plānprātības, alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas pakāpes un veidus;
3. raksturot tiespsihiatrisko novērtējumu personām ar dažādiem psihiskiem traucējumiem atkarībā no šo traucējumu izpausmes;
4. analizēt psihisko traucējumu lomu pieskaitāmības kritēriju noteikšanā.
Lai veiksmīgi paveikt darbu, tika izmantotas vairākas pētījuma metodes:
• aprakstošā metode;
• vēsturiskā metode;
• salīdzinošā metode;
• pētnieciskās analīzes metode.
Pētījuma objekts: tiespsihiatriskā ekspertīze.
Pētījuma priekšmets: tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšana un tās specifika atkarībā no psihisko traucējumu izpausmes.
Referāta struktūru veido ievads, trīs nodaļas ar apakšnodaļām un secinājumi. Pirmā nodaļa raksturo tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas vispārīgus noteikumus, kā arī šajā nodaļā ir aplūkoti normatīvie akti, kas to regulē. Otrā referāta nodaļā tika raksturoti afektīvie traucējumi, plānprātība, alkoholisms, narkomānija un toksikomānija, kā arī analizēta tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas specifika atkarībā no šo psihisko traucējumu izpausmēm. Savukārt trešajā nodaļā ir izpētīta attiecīgo psihisko traucējumu loma pieskaitāmības kritēriju noteikšanā. Secinājumi apliecina izvirzīta darba mērķa sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

1. Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas vispārīgie noteikumi
Tiesu psihiatriskā ekspertīze ir procesuālā darbība, ko veic sertificēts valsts iestādes tiesu psihiatrijas eksperts pēc procesa virzītāja lēmuma krimināllietas vai civillietas ietvaros saskaņā ar LR Satversmi, Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu, Civillikumu, Civilprocesa likumu, Ārstniecības likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtību reglamentē Ministru Kabineta noteikumi Nr. 175 un tie nosaka, ka „… tiespsihiatrisko ekspertīzi saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu krimināllietā vai pēc tiesas lēmuma administratīvajā lietā vai civillietā, izskatot puses lūgumu, veic tiespsihiatrijas eksperts, kurš saskaņā ar speciālajām zināšanām psihiatrijā sniedz eksperta atzinumu par krimināllietā, administratīvajā lietā vai civillietā noskaidrojamiem apstākļiem”1 . Tātad, lai veiktu tiespsihiatrisko ekspertīzi, ekspertam jāievēro likumos noteiktu kārtību, kā arī jāsaņem atbilstoša kvalifikācija.
…