-
Makjavellisms. Spinoza - panteists? Bentema utilitārisms. Griba Šopenhauera filosofijā
Mīti ir vissenākais mutvārdu daiļrades veids un tie ir īpaši stāsti par kosmosa tapšanu, dieviem, gariem un varoņiem. Tieši ar tiem sākās pasaules un cilvēka apjēgums kultūrā. Tajos darbojas varonis vai dievišķa būtne, kuru virza kosmiskas kaislības - postošas vai auglīgas dusmas, taisnīgums, drosme, goda jūtas. Mītiem ir savs laiks, lielais laiks, un tā varenumam atbilst ne mazāks varoņu kaislību spēks. Tās nodrošina, lai arī nepilnīgu, tomēr pasaules kārtību un sakārtotību.
Savukārt filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusi pārliecība savienojumā ar filozofiskiem argumentiem, kas radušies diskusiju ceļā. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morāli pareizo. Piemēram, jautājumi, "Kas labo nošķir no ļaunā?" un "Vai zināšanas vispār ir iespējamas?" Filozofijas jēdzienu ir ieviesis izcilais grieķu mistiķis Pitagors. Sākotnēji jēdziens filozofija nozīmēja vienkārši gudrības mīlestību. Filozofs nomainīja sofistu jeb gudro vīru, šī skola ir uzskatāma par augsni grieķu filozofijai. Ar filozofiju tika saprasta visa veida intelektuālā darbība.
Tā kā filozofiska rakstura jautājumi ir aktuāli ne vien mūsu sabiedrībā, bet jebkur citur pasaulē, filozofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās.…
Makjavellisms ir politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus. Šis nosaukums ir cēlies no itāliešu politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli, kurš bija savdabīgs renesanses filozofs un dzīvoja laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija vērojama nacionālās pašapziņas atmoda... Nav vienkāršotas atbildes uz jautājumu vai Spinoza bija panteists. Spinoza ir panteists tikai tādā mērā, kādā pasaule ir Dievā, bet nevis tādā, ka Dievu šī pasaule izsmeltu. Esamība šajā pasaulē attiecas uz Dieva esamību līdzīgi tam, kā divu atribūtu esamība attiecas pret bezgalīgi daudziem atribūtiem... Utilitārims ir ētikas virziens, kurā par rīcības tikumisko kritēriju uzskata lietderīgumu un tajā valda uzskats, ka cilvēku rīcības mērķis ir panākt iespējami lielāku labumu iespējami lielākai cilvēku grupai... Gribas koncepts Šopenhauera filozofijas kontekstā apzīmē ārpus cilvēka izziņas esošu spēku, kas virza un uztur pasauli. Gribas idejas pamatā ir I. Kanta izstrādātais "lietas par sevi" jēdziens, kas apzīmē cilvēka izziņai nepieejamo sfēru...