-
Jonizējošais starojums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA VEIDI UN TO PAMATATŠĶIRĪBAS | 4 |
| 2. | JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA MĒRVIENĪBAS UN MĒRĪŠANAS PRINCIPI | 6 |
| 3. | AIZSARDZĪBA PRET JONIZĒJOŠO STAROJUMU | 7 |
| NOBEIGUMS | 8 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 9 |
NOBEIGUMS
Latvijā nav bīstamu kodolobjektu, tāpēc jonizējošā radiācija nav aktuāla problēma, taču bīstamas sekas var radīt avārijas tuvākajās – Ignalinas un Sanktpēterburgas -, kā arī citās AES. Latviju aptverošajā 1000 km zonā darbojas 27 AES ar 62 enerģiskiem kodolreaktoriem, kuru uzstādītā jauda veido 15% no pasaules uzstādītās kodolreaktoru jaudas. 300 km attālumā no Latvijas robežas darbojas 14 enerģētiskie kodolreaktori (Lietuvā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā). Līdz ar to Latvija šo kodolobjektu avārijas gadījumā ir pakļauta riskam.
1993. gādā Latvijā sāka veidot agrās radiācijas brīdināšanas sistēmu. To veido tīkls, kurā iekļautas automātiskās gamma radiācijas mērīšanas stacijas visā Latvijā. Agrās radiācijas brīdināšanas sistēmas galvenais uzdevums ir nepārtraukti automātiski mērīt gamma radiācijas līmeni gaisā un pārraidīt trauksmes signālu, ja tiks pārsniegts pieļaujamais līmenis. Pašreiz pirmais brīdinājuma līmenis ir 0,2 uSv/h, bet avārijas līmenis ir 0,5 uSv/h.
Pašreiz galvenais princips jonizējošā starojuma un radioaktivitātes praktiskai izmantošanai ir izmantot tikai tad, kad tas ir nepieciešamas. Tas ir, iegūtais pozitīvais efekts ir lielāks kā kaitīgā ietekme .
…
Darbā tika apskatīts jonizējošais starojums un kā galvenie punkti tika izvirzīti: Jonizējošā starojuma veidi un to pamatatšķirības (alfa, beta, gamma un rentgena stari), Jonizējošā starojuma mērvienības un mērīšanas principi(Absorbētā deva (doza) grejs "Gy", Radiācijas efektīvās un ekvivalentās dozas mērvienība zīverts (Sv), Rentgens ir jonizējošās radiācijas ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība rentgens "R") un Aizsardzība pret jonizējošo starojumu. aptverošajā 1000 km zonā darbojas 27 AES ar 62 enerģiskiem kodolreaktoriem, kuru uzstādītā jauda veido 15% no pasaules uzstādītās kodolreaktoru jaudas. 300 km attālumā no Latvijas robežas darbojas 14 enerģētiskie kodolreaktori (Lietuvā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā). Līdz ar to Latvija šo kodolobjektu avārijas gadījumā ir pakļauta riskam. 1993. gādā Latvijā sāka veidot agrās radiācijas brīdināšanas sistēmu. To veido tīkls, kurā iekļautas automātiskās gamma radiācijas mērīšanas stacijas visā Latvijā. Pašreiz galvenais princips jonizējošā starojuma un radioaktivitātes praktiskai izmantošanai ir izmantot tikai tad, kad tas ir nepieciešamas. Tas ir, iegūtais pozitīvais efekts ir lielāks kā kaitīgā ietekme.
