Katrai valstij ir sava stratēģija un nostāja par savu ekonomiku, tās problēmām un risinājumiem, kā arī ir savi darbības principi, kas regulē ekonomisko stabilitāti valstī. Pēdējos gados Latvijai nav klājies viegli, ir pieaudzis problēmu skaits. Redzamākās, manuprāt, ir trīs. Pirmkārt, inflācijas tempa straujais pieaugums. Otrkārt, maksājumu konta deficīta pieaugums. Treškārt, pieaugošais kredītu apjoms, ko ņem uzņēmumi un mājsaimniecības. Pirmais un vienkāršākais solis, kas valdībai ir jāsper un kas ir arī ielikts inflācijas samazināšanas plānā, ir valsts budžeta sabalansēta veidošana. Latvijas apstākļos tas nav nekas neiespējams. Ja katru gadu valsts budžeta ieņēmumi palielinās par 20–30%, tad šādos apstākļos saglabāt budžeta deficītu nav pareizi. Izbrīnu rada, ka tas vēl nav izdarīts. Vajadzētu iesaldēt arī visu lielo projektu realizāciju — koncertzāles un bibliotēkas celtniecību. No makroekonomiskā viedokļa tas būtu pareizs lēmums, un es pieļauju, ka valdība to saprot.
Latvijas ekonomiku skārusi krīze, to pat var salīdzināt ar slimību cilvēka organismā – neviens par to nepriecājas, un tomēr tajā var saskatīt arī ko labu - tā liek cilvēkam sākt rūpēties par to, kas iepriekš ikdienas dzīvē nešķita tik svarīgi. Krīze ekonomikā parāda, ka iepriekšējā "trekno" gadu ekonomiskā politika arī bija galvenais iemesls mūsu pašreizējām problēmām, kuras var saukt arī par izaicinājumiem, taču tāpēc jau tās nekļūs mazākas. …
