Modelis kvantitatīvi atspoguļo cilvēces kā sistēmas attīstību. Te pasaules iedzīvotāju kopskaita dinamika ir tikpat universāls parametrs kā vēsturiskais laiks, tas būtiski nosaka šīs globālās sistēmas (cilvēces) attīstības raksturu. Visa cilvēces vēsture iedalīta trīs būtiski atšķirīgās epohās (A, B un C). A epoha sākusies pirms 4,4 miljoniem gadu, kad Āfrikā parādījās cilvēkveidīgas būtnes (humanoidi). Par šo būtņu statusu zinātnieki strīdas: vai tie bijuši jau cilvēki vai augsti attīstīti pērtiķi. A epohā norisinājusies šo humanoidu skaita lineārā augšana, un 2,8 miljonu gadu laikā to kopskaits sasniedzis apmēram simts tūkstošus. Tad sākusies B epoha, kas turpinājusies 1,6 miljonus gadu, līdz 1965.gadam. B epohas laikā noritējusi planētas iedzīvotāju kopskaita ne lineārā, bet hiperboliskā augšana, līdz tas sasniedzis 3,5 miljardus cilvēku. Šī epoha iedalās 11 periodos, kuru ilgums nelineāri samazinās no 1 miljona gadu līdz 42 gadiem (1922.-1965.g.). Katrs nākamais cikls ir īsāks par iepriekšējo e (2,72) reizes, tikpat reižu palielinājies cilvēku kopskaits, (e= naturālā logaritma bāze; atšķirībā no decimāllogaritma bāzes, kas ir 10. - A.M.)
