Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 1.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 2.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 3.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 4.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 5.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 6.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 7.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 8.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 9.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 10.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 11.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 12.
  • Referāts 'Aizdevuma līguma raksturojums', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Aizdevuma līguma jēdziens    4
2.  Aizdevuma līguma puses    7
3.  Aizdevuma līguma saistību pastiprināšana    8
4.  Aizdevuma atmaksa    10
  Nobeigums    12
  Izmantotā literatūra un avoti    13
Darba fragmentsAizvērt

Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās (CL 1934.pants).
Aizdevuma līguma priekšmets ir atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar saņēmēja pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzuma un tādās pašas šķiras un labuma lietās.
Ar atvietojamam lietām saprot kustamas lietas, t.i., tādas lietas, kuras parasti nosaka pēc skaita, mēra vai svara. Neatvietojamas lietas nevar būt par aizdevuma līguma priekšmetu, jo tās nevar atdot aizdevējam tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās [5, 52].
Raksturīgākais aizdevuma objekts ir nauda, kas patiesībā nav uzskatāma par lietu, bet gan par abstraktas vērtības simbolu.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums. Līguma noslēgšanas obligātā sastāvdaļa ir naudas vai lietas nodošana. Vienošanās par aizdevuma vai kredīta došanu rada juridiskas sekas, kas atšķiras no aizdevuma saistības.
CL 1935.pants nosaka: Līgums, ar ko viena puse apsola aizdevumu dot, bet otra to pieņemt, ir spēkā tikai no tā laika, kad līdzēji vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru. Ja apsolītājs pēc tam atteicas izpildīt, tad viņam jāatlīdzina otrai pusei visi zaudējumi.
Piemērs. 1993.gadā reģistrētās SIA “Agroserviss AN” viens no īpašniekiem bija Valērijs Klaikalīts. Saskaņā ar trim kases ieņēmumu orderiem viņš iemaksāja SIA bezprocenta aizdevumus: 1994.gada 23.septembrī – Ls 2790.64, oktobrī – Ls 182.54, novembrī – Ls 265, kopā Ls 3238.18.
V. Klaikalīts 1999.gada aprīlī no sabiedrības izstājās un lūdza izmaksāt viņa ieguldījuma daļu Ls 5462 apmērā. Izmaksāti tika tikai Ls 500. V. Klaikalīts iesniedza prasību tiesā par pārējo Ls 4962 piedziņu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants