Tēlu attiecības rādītas bez sevišķiem saspīlējumiem. Grosbergs rāda, ka muižas kungi ar saviem padotajiem var iet kopā zvejot vai darboties ap bitēm. Tāpat arī barons un pārvaldnieks darāmo darbu plānošanā ir vienlīdzīgi, uzklausa viens otra viedokli: „-Tad jau mēs varam atsākt to rugaines rašanu, viņš saka, bet Draudiņš iebilst, ka zemei vispirms vēl jāapžūst, varētu riskēt pēc trim, četrām dienām, bet tikmēr vajadzētu ņemt priekšā ciņaino pļavu, tas darbs gan būtu pašā reizē. Drīz abi par visu ir vienojušies, un nu barons ieminas, ka tagad būtu īstais brīdis pārlūkot āpšu alas lielajā mežā (..)(209)”.
Oskara Grosberga darbā „Mežvalde” precīzāk būtu runāt par tēliem, precīzi raksturu tēlojumi šajā darbā parādās samērā maz. Turpretī tēlu sistēma un dažādība tajos ir ļoti plaša. Precīzu darba „Mežvalde” tēlu sistēmu un to raksturojumu būtu samērā grūti izveidot. O.Grosbergs, rādot vācu muižas dzīvi 19.gadsimtā, cenšas izveidot iespējami plašāku un pilnīgāku muižas dzīves tēlojumi, cenšoties parādīt arī visus saimes ļaudis, zemniekus, amatniekus un citus, kas pieder pie muižas dzīves. Cenšoties pietuvināt savu tēlojumu 19.gadsimta realitātei, Grosbergs savā darbā izveido tik plašu tēlu sistēmu, ka dažviet teksts atgādina tēlu uzskaitījumu.
Autors savus tēlus darbā „Mežvalde” lielākoties nerāda kā spilgtus, izteiksmīgus raksturus. Visbiežāk autors to aprakstam velta vien pāris rindas, raksturojot to nodarbošanos, retāk īpašības vārdus, kas raksturo to izskatu vai vecumu.
…
