Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.10.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 1.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 2.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 3.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 4.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 5.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 6.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 7.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 8.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 9.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 10.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 11.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 12.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 13.
  • Prezentācija 'Miokarda infarkta attīstības riska faktori', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Kā parādīja anketēšanas rezultāti, miokarda infarkts parasti skar cilvēkus vecumā no 50 līdz 70 gadiem, galvenokārt vīriešus – 75%.
Ģimenes anamnēzei arī ir svarīga loma miokarda infarkta attīstībā – tikai ¼ respondentu nav radinieku ar sirds un asinsvadu slimībām.
Katram respondentam ir savi ceļi stresa novēršanai. Tomēr lielāka daļa novērš stresu smēķējot (27%) un (vai) lietojot alkoholu (15%). Tas nav labi rezultāti, jo tādi ceļi stresa pārvaldei rada papildus risku veselībai.

Priekšlikumi
Visi miokarda infarkta attīstības riska faktori ir nesaraujami saistīti, tādēļ tie ir jāņem vērā kopumā.
Ja slimniekam ir palielināts ķermeņa svars, tas ir jāsamazina pirmām kārtām.
Kā rada pētījuma rezultāti, cilvēki pārāk maz informēti par holesterīnu un asinsvadu aterosklerozi. Šie termini būtu jāpopularizē, piemēram, ar ģimenes ārstu un ārsta palīgu starpniecību.

Autora komentārsAtvērt
Atlants