Viena no galvenajām zinātnes metodoloģijas pamattēzēm ir nepieciešamība izpētīt visas parādības attīstībā, laikā. Arī statistika, izmantojot speciālu statistisko metožu sistēmu, veic sociāli ekonomisko parādību un procesu attīastības izpēti, to izmaiņu laikā izpēti.
Sociāli ekonomiskās masveida parādības, ko pētī statistika, var tikt uztvertas un skatītas divējādi:
*) statistiski;
*) dinamiski.
Abi šie reālās īstenības uztveres veidi ir saistīti, viens otru papildinoši un reizē pretēji.
Statistiskais skatījums ir virzīts uz lietu un parādību esamību un stāvokļa uztveršanu, ar tām saistīto īpašību ( daudzuma, sastāva, izvietojuma, sakārtojuma utt.) konstatēšanu un izzināšanu konkrētā teritorijā vai citādi norobežotā kopā. Ar statistisko skatījumu uzmanība tiek pievērsta rezultātam, kāds ir iestājies noteiktā laika momentā.
Dinamiskajā skatījumā uzmanība tiek pievērsta lietu un parādību pārmaiņu konstatēšanai, kas notiek laika tecējumā, noteiktas kārtības noskaidrošanai u likumsakarību atklāšanai šo pārmaiņu procesā.
Par laika rindām sauc statistisko rādītāju secīgu nozīmju rindu, kas skaitliski raksturo kādas parādības procesu laikā.
…
