Mēs ikdienā satiekam cilvēkus, kuru atmiņas ir dzīvas, tās grauž viņus un aiziet mūžībā līdz ar viņiem. Lai tas nenotiktu, esmu pierakstījis divu cilvēku atmiņas un centies saprast to gadu notikumus. Manu tuvinieku vidū ir manas krustmātes tēvs, kas man bijis kā vectēvs. Viņš maz stāstījis par bijušo, bet tas ir bijis interesantāk nekā jebkura grāmata vai filma.
Daudzi mana vecuma skolnieki neinteresējas par vēsturi, jo ir taču Counter-Strike, Warcraft un dažādas citas interesantas datorspēles. Interesantāk ir staigāt pa ielām un garlaikoties nekā pētīt 2. Pasaules kara notikumus. Interesantāk ir apzīmēt māju sienas nekā pētīt seno ēģiptiešu kultūru. Tomēr tā nav ar visiem skolniekiem. Ir tādi, kam patīk teātris, lasīt, iepazīt pasauli sev apkārt.
Šajā pētījumā mans mērķis ir uzzināt, kā padomju represīvais režīms ietekmēja sapņus un reālo dzīvi Alfrēdam Lignavam un viņa māsai Vilmai Amoliņai.…
