| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Konstitucionālā monarhija | 3 |
| 2. | Tiešās prezidenta vēlēšanas | 4 |
| 3. | Konstitucionālās monarhijas un tiešo vēlēšanu kopīgās iezīmes | 5 |
| 4. | Konstitucionālās monarhijas un tiešo vēlēšanu atšķirīgās iezīmes | 6 |
| 5. | Secinājumi | 7 |
| 6. | Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 8 |
Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Konstitūcija reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus. Satversme nosaka valsts iekārtu (ieskaitot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas), svarīgākās pilsoņu tiesības, vēlēšanu un referendumu sistēmu utt. Konstitūcija ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Monarhs ir valsts vienpersonisks vadītājs. Visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par monarhiju. Dažkārt par monarhu kļūst vēlēšanu ceļā.
Izšķir absolūto monarhiju, kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizācijā
Kuveita
Bahreina
Omāna
un konstitucionālo monarhiju
Zviedrija
Norvēģija
Dānija
Spānija
Japāna.…
Citāts no darba "Valstī ar prezidentālo iekārtu prezidents ir noteicošā politiskā institūcija un nācija uztic atbildību par valsti vienam cilvēkam. Prezidentālisms ir izplatīts daudzviet pasaulē. Vispazīstamākais prezidentālās sistēmas piemērs ir Amerikas Savienotās Valstis. Prezidentālā demokrātijā valsts prezidenta funkcijas ir ļoti īpašas. Tās ietver valsts galvas pienākumus, valdības veidošanu, valdīšanu un pilnu atbildību par ministru rīcību. Prezidents parasti jau vēlēšanu laikā piedāvā sabiedrībai savu „komandu” – potenciālos ministru kandidātus un politisko programmu – darbības plānu." Referātā ir salīdzināta Konstitucionālā monarhija ar prezidentālismu un tā tiešajām vēlēšanām. Ir izsecinātas tā kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
