Krimināllikuma spēks laikā un telpā

Krimināllikums ir Latvijas Republikas Saeimas pieņemts normatīvais akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu, un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām.1
Normatīvie juridiskie akti ir publiskas varas institūciju izdotie akti, kuros izteiktas jaunas tiesību normas vai arī papildinātas, grozītas vai atceltas agrāk pieņemtās normas.2
KL 5. panta 1. daļa nosaka, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. Lai mēs varētu pareizi piemērot šo principu, ir jānoskaidro vairāki aspekti, kas bija spēkā šī krimināllikuma darbības laikā. Piemēram, likuma stāšanās laiks, likuma juridiskā spēka zaudēšanas laiks, likuma darbības laikā veidi un likuma atpakaļejošs spēks. Normatīvais juridiskais akta, arī krimināllikums, regulē cilvēku attiecības no tā stāšanās spēkā momenta līdz tā spēka zaudēšanas momentam.
Tas nozīmē, ka mēs nevaram piemērot normu cilvēkam, ja šī norma vēl vai jau nepastāv. Ja, piemēram, subjekts izdara noziedzīgu nodarījumu dienu pēc tam, kad attiecīgā norma zaudē savu spēku, tad šo normu viņam nevaram piemērot.
Mēs varam konstatēt normatīvā juridiskā akta spēkā stāšanās momentu šādi:
1.spēkā stāšanās moments var būt noteikts pašā normatīvajā aktā. Tā, piemēram, 1991. gada 21. augusta konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” 4. pantā paziņots, ka šis likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.3
2.akts stājas spēkā likumā noteiktajā kārtībā, tas ir, četrpadsmit dienas pēc tā izsludināšanas, skaitot ar nākamo dienu pēc publicēšanas. Oficiāla publicēšana ir „Latvijas Vēstnesī” un „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Var būt arī ārkārtas gadījumi, kad likumu nolasa radio vai telegrāfiski. …