Sensenajos, tāltālajos laikos, kad vēl Saule un Mēness pa zemes virsmu kopīgās dejās griezās un Māra ar Laimu pļavās kuplus vainagus pina, tepat, mūsu zemē, visaugstākā kalna galā, tīdamās krāsainā puķu segā, pacēlās krāšņa pils. Nedomājiet, ka tās skaistums bija zelta kalnu radīts, pils patiesie cēlēji bija silta mīlestība, liela laime un patiess dzīvesprieks, kas piemita tautai, kura apmetās tai zemē, kur slējās pils. …
