Kā jau autors min darba sākumā, tad šī fotogrāfija ir visai neievērojama un necila, jo tikai attēlo savas dzimtas cilvēkus, kuri pozē šajā fotogrāfijā tikai, lai iemūžinātu savas lieliskās sajūtas par pavadīto dienu (īpaši redzams mazās meitenes smaidā), taču priekš paša autora šī fotogrāfija sniedz ļoti daudz – informācija par to, kā izskatījās ģimenes locekļi, kādas bijušas viņu sajūtas un izjūtas u.c. Veicot fotogrāfijas analīzi, autors arī gūst atbildi uz galveno jautājumu, kuru uzdod darba ievaddaļā - “Kādi bija cilvēki, un vai viņi bija laimīgi “padomju laikos”?” Autors secina, ka cilvēki arī “padomju laikos” bijuši laimīgi un priecīgi, varētu teikt, ka pat priecīgāki nekā mūsdienās, jo nebija tik daudz raižu par izdzīvošanas problēmām, to papildina arī priecīgās cilvēku sejas un viņu apģērbs fotogrāfijā, kas liecina par labiem dzīves apstākļiem un skaistumu; kā arī Laimdotas Lāces atmiņas par tā laika notikumiem. Autors secina arī to, ka vēl šim avotam (fotogrāfijai) pietrūkst informācijas par precīzu un ticamu tās uzņemšanas datumu, kā arī pašu fotogrāfijas autoru (fotogrāfijā redzams tikai fotogrāfijas izgatavotājfirmas logo un adrese) un par fotogrāfijas uzņemšanas iemesliem. Tieši šos jautājumus arī būtu nepieciešams izpētīt tuvāk, lai šo vēstures avotu varētu uzskatīt par uzticamu un neapstrīdamu.…
