Darbība norisinās 19.gs. 60.-70.gados – lielu pārvērtību laikā. Dzimtbūšanas atcelšanas un zemes mērīšanas un iepirkšanas laikā.
Annuža atveda Kaspara un Lienas deviņgadīgo meitu Anniņu uz skolu. Anniņa ir bārene. Annuža ar bēdīgu sirdi atstāj savu vienīgo laika kavēkli skolā.
(Turpinājums ar 20 gadu atskatu pagātnē) Ilzes ģimene uzsāk ceļu uz jaunām mājām „Irbēnos”. Pa ceļam satiek Annužu ar mazu bērnu uz rokām, viņu uzaicina līdzi (pati bija ceļā uz savu dzimto pusi). Pirmā pie Gaitiņiem ierodas Oļiņiete. Darbā tiek iepazīstināts tuvāk ar abām ģimenēm.
Kāda siena dienā uznāca pērkona negaiss. Oļiņi mājās atstāja vienus pašus Pēterīti un Trīnīti. Sākoties negaisam, Annuža steidzās bērnus apraudzīt. Pēterītis jau bija aizskrējis pie pārējiem uz siena lauka, atstādams Trīnīti vienu. Un tad pēkšņi Oļiņu mājās iespēra zibens, visi devās turp dzēst. Annuža mežā raudāja ar bērnu uz rokām, kura raudāšana vecajam Oļiņa puisim atgādināja Trīnītes raudāšanu. Bet nosprieda, ka tas ir Annužas bērns, kurš raud.…
