Bēgļi mūsdienās ir globāla problēma, kas vairāk ir attīstījusies attīstītākajās valstīs, bet arī Latvijā šī problēma sāk aktualizēties.
Saskaņā ar 1951. gada ANO konvensiju par bēgļu statusu, bēgļi ir personas, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības kādai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļi, ir ārpus savas valsts un nav spējīgs atgriezties dēļ bailēm. Cilvēki kļūst par bēgļiem politiski apsvērumu dēļ – karš, vardarbība, bailes no vajāšanas. Līdz lūgums par patvērumu ir apstiprināts, persona tiek apzīmēta kā patvēruma meklētājs
Bēgļu galamērķi ir ekonomiski attīstītie reģioni, piemēram, Ziemeļamerika (ASV, Kanāda) un Rietumeiropa (Lielbritānija, VFR). Valstīm, kurās ieceļo bēgļi, ir pienākums par viņiem rūpēties, ja tiek apstiprināts personas bēgļa statuss, dot pajumti, ēdienu un dzīvesvietu uz laiku, kāds ir noteikts likumā. Ja bēglis valstī neuzturas legāli, tad arī viņa iztikas avoti ir nelegāli, attiecīgi palielinās arī nelegālais darbaspēks. …
